зазваніць
совер. зазваніць
1. (начать звонить) begin* to ring
2. как сов. к звонить
сов ἀρχίζω νά κουδουνίζω, ἀρχίζω νά χτυπῶ:
колокол \~л ἄρχισε νά χτυπἄ ἡ καμπάνα· телефон \~л χτύπησε τό τηλέφωνο.
о колоколеkondulni
сов.
шаңгыратуу, шыңгыратуу;
зазвонил телефон телефон шыңгырады.
sonner vi, tinter vi
зазвонил телефон — le téléphone sonna (или se mit à sonner)
iezvanīties, sākt zvanīt; sākt bazūnēt, sākt skandināt, sākt zvanīt
Czasownik
зазвонить
zadzwonić
шалтырый (кага) башлау; з. в колокол чаң кага башлау; зазвонил телефон телефон шалтырады
ба зангзанӣ сар кардан,ба ҷаранг-ҷурунг даромадан
(anfangen zu) klingeln vi
вдруг зазвонил телефон — plötzlich klingelte das Telefon
cominciare a suonare / squillare
сов
começar a tocar (a tilintar)
zazvonit
Деепричастная форма: зазвонив
Дієприслівникова форма: задзвонивши
"Honor is not the exclusive property of any political party." Herbert Hoover
"Hitch your wagon to a star." Ralph Waldo Emerson
"If fear is cultivated it will become stronger, if faith is cultivated it will achieve mastery." John Paul Jones
"Ambition is but avarice on stilts, and masked." Walter Savage Landor